atpakaļ uz sākumlapu  

Preses apskats

Forums, 2004. gada 15.-22.decembris
Inga Šteimane
INTERESANTI BŪTU REDZĒT GADA KARTI

Tā kā Forums ar mākslas autorēm Ievu Auziņu un Esteri Polaku jau iepazīstināja (1.10.2004), šoreiz uz jautājumiem atbild Limbažu rajona lauksaimnieki, poētiskāk skan – Latvijas zemnieki, kuru darba gaitu kartogrāfija veido būtisku Piena struktūras sastāvdaļu. Vispirms uz sarunu aicināts Jānis Simsons, zemnieku saimniecības Kundziņi īpašnieks Limbažu rajona Vidrižu pagastā.

Inga Šteimane:
- Jūs esat mākslas darba Piens dalībnieks, var teikt – šā darba satura donors, jūsu ikdiena kļuvusi par mākslas darba materiālu. Kā jūs tādā lomā jūtaties?
Jānis Simsons:
- Neparasti. Sākumā varbūt šķita, ka esam izmē?inājuma trusīši. Bet procesa gaitā viss kļuva interesantāk. Sevišķi tas, ka mēs nesam Latvijas tēlu tālāk pasaulē. Un ka par mums, zemniekiem, ir interese šādai mākslas formai.
- Piena kartē Holande savienojas nevis ar Rīgu, bet ar Katvaru pagastu.
- Punktiņi kartē ātri aizved līdz konkrētai vietai, un tās nav vairs abstraktas ārzemes.
- Jūs esat Ļeņingradā skolojies inžinieris. Cik sen esat zemnieks un cik liela ir jūsu saimniecība?
- No tā laika, kad praktiski nogrima rūpnīca VEF, pārcēlos uz laukiem. Tagad apsaimniekoju 180 hektāru zemes, man ir ganāmpulks ar 85 lopiem. Ir diezgan augsti rādītāji – 7,5 tūkstoši kilogramu piena no govs gadā. Es saimniekoju netradicionāli – govis ir nepiesietas, bet kūtī visu gadu ir āra temperatūra, tātad govīm ir nepārtaukti pieejams āra gaiss. Jā, mazie teliņi apaug ar skaistu, biezu spalvu. Bet tās ir mūsu Latvijas govis.
- Kāda ir jūsu pieredze ar mākslu?
- Visvairāk varu teikt par glezniecību. Tā kā mācījos Ļeņingradā, ļoti bieži apmeklēju Ermitāžu. Gleznas Ermitāžas krājumos likās neatkārtojamas, vienreizējas. Un arī, piemēram, Rodēna skulptūra Mūžīgais pavasaris.
- Vai projektu Piens jūs uztverat kā mākslu?
- Te ir stipri jāpiedomā klāt. Vēl tas nav uzreiz pieņemams, pie visa ir jāpierod.
- Kas jūs Pienā uzrunā visvairāk?
- Latvijas ainavas – tās man ir ļoti tuvas. Un es domāju, arī ārzemnieks ar interesi skatīsies – kāda ir Latvija.
- Kā jūsu ?imene uztvēra, ka jūs darāt darbu ar GPS mērītāju kabatā?
- No vienas puses – tāda kā māžošanās. No otras puses – iznāca padomāt par to, ko tad es īsti daru. Dažkārt pat tā pierasts, ka šķiet – nedari neko.