atpakaļ uz sākumlapu  
 
 
 
 
 
 
 
 
PIETURAS
Rigamont/MonteRigo/Paisano siers
Izšķirošais projekta dalībnieks, nemitīgi pakļauts neparedzamām cilvēku savstarpējām un starptautiskās tirdzniecības kaislībām, uz Eiropu dodas ar atšķirīgiem segvārdiem, atšķirīgām cenām un atšķirīgos nolūkos.


"Estere! Te zvana Ieva. Nupat runāju ar “Limbažu Piens” direktoru. Izrādās viņi vairs neeksportē Rigamont sieru uz Nīderlandi! Andželo Frozio un Henkam Vonkam katram bija savi uzskati par to, kā būtu jāorganizē Rigamont eksports un tagad rezultāts ir tāds, ka viss siers nonāk Itālijā!”
"Ko??!!"
"Vienīgais risinājums ir aprunāties gan ar Frozio, gan ar Vonku, varbūt izdodas par kaut ko vienoties?"
Telefonsaruna ar Henku Vonku:
"Mēs tikko uzzinājām, ka Rigamont eksports uz Nīderlandi ir pārtraukts. Kāpēc?"
"Es pirms vairāk kā desmit gadiem uz rūpnīcu “Limbažu Piens” uzaicināju itāļu siera darītāju, lai soli pa solim radītu augstvērtīga siera ražošanu. Taču tagad pēc 2004. gada maija, kad Eiropas tirgus ir kļuvis brīvi pieejams, rūpnīca ir nolēmusi bez starpniekiem tirgoties ar Itāliju. Esmu sarūgtināts ne jau par zaudēto naudu, bet jūtos vīlies atsevišķos cilvēkos. šis siers uz Nīderlandi vairs netiek eksportēts. Es jums nekādi nevaru palīdzēt. Man vairāk nav ko teikt.”
Telefonsaruna ar Andželo Frozio:
“Toreiz, kad mani uzrunāja holandiešu tirgotājs, es izlēmu viņam palīdzēt. Piekritu strādāt ar “Limbažu Piens”, jo tur vēl aizvien saimniekoja tradicionāli. Mēs iepazīstinājām viņus ar savu tehnoloģiju. Holandiešu tirgotājs uzsāka biznesu ar maniem itāļu draugiem. Bet šodien “Limbažu Piens” var tirgoties ar ko vien vēlas. Latvijā piens vēljoprojām ir dabisks produkts, kas nāk no lopiem, kas plūc zāli ganībās un netiek mākslīgi stimulēti. Itālijā pret govīm izturas kā pret piena automātiem. Es uzskatu, ka siera darīšana ir māksla. Mikelandželo veidojot savas skulptūras, raupju akmeni pārvērta graciozā sievietes figūrā. Siera mākslinieks izmanto pienu – vienu no visjūtīgākajām substancēm – un pārvērš to sierā.”